Kas tur sarežģīts!? It kā jau nekas sarežģīts, ja esam nopirkuši visvairāk iepatikušos pastiprinātāju, skaļruni un kādu vadu, ar ko viņus savienot. Tad tik atliek paņemt vēl kādu instrumentu un savienot. Tas liksies vienkārši tik ilgi, cik ilgi mums būs paveicies nopirkt savstarpēji saderīgas komponentes, vai nebūsi paklausījušies paziņas audio sistēmu, kas iespējams sastāvēs no tām pašām komponentēm, bet skanēs manāmi labāk.

Daudzi jau ir pietiekoši gudri, un teiks, ka vajag pieregulēt pastiprinātājam jutību, filtrus, maģī ekvalaizeru, ka vajadzēja labāku vadu (jūs zināt kāpēc?) no pastiprinātāja uz skaļruni novilkt. Nu labi, saregulējām kaut ko, arī vadu no "Latgalītes" nomainījām ar vadu no kāda pieklājīga auto audio veikala. It kā kļuva labāk. Sapriecājāmies. Atkal gadās kāda cita audio sistēma, skaļruņi tie paši, bet atkal skan labāk. Izrādās tajā ir cits pastiprinātājs. Dārgāks, augstākas klases? Nekā, pat kādu latu lētāks. Kas pa sū.... ? Brāķi vai esmu kādu nopircis? Var arī būt tā, bet iespējams ir pavisam citi iemesli. Kādi? Par tiem mēģināšu apstāstīt šajā rakstā, cik nu man manas zināšanas atļauj.

Sāksim ar analoģijām, kas, kā man šķiet, lielākai daļai autobraucēju būs saprotamas. Varam uzskatīt, ka riepas būtu skaļruņi, pēdējais, kas saista auto ar zemi, pastiprinātājs pats auto. Saprotam taču, ka nopirksim maza diametra šauras riepas, tad auto uz asfalta pagriezienos būs nestabils, uzsākot braukt riepas spolēs. Tai pat laikā, caur peļķi varēsim izbraukt bez bēdām un ātrāk, nekā gadījumā, ja būtu uzlikuši 16" zemprofila riepas. Caur peļķēm būs jābrauc uzmanīgāk, bet pagriezienos un uzsākot braukšanu būsim drošāki un ātrāki. Tāpat arī skaļrunis jāsaskaņo ar pastiprinātāju, izvērtējot to parametrus.

Parasti, pirmais uz ko skatāmies, ir jaudas. Un kā tu uz to neskatīsies, ja tā ar tik lieliem cipariem uzrakstīta uz iepakojuma vai pašas komponentes. Skatīties jau uz viņiem var, bet nevajadzētu ņemt galvā, jo tie parasti ir tikai mārketinga triks, un labākā gadījumā tā ir maksimālā jauda (sliktākā gadījumā P.M.P.O., ko atļaujas tikai galīgi diletantiskas firmas). Lai atrastu mums vajadzīgos parametrus, būs jāmeklē šo komponenšu apraksts, vai kārtīgi jāpaņem rokās iepakojuma kaste un jāatrod tur nominālā (RMS) jauda, t.i. ilglaicīgā, kuras jau būs lietojamas izvēles veikšanai. Nominālā jauda parasti ir apmēram uz pusi mazāka kā maksimālā un vismaz 20 mazāka kā P.M.P.O. Mēdz arī būt gadījumi, kad maksimālā jauda ir tikai nedaudz lielāka kā nominālā, bet tas ir reti.
Kā tad tās jaudas saskaņot? Uzskata, ka skaļrunis viskvalitatīvāk skan sasniedzot 90-100% , bet pastiprinātājs 60-70% no nominālās jaudas. Līdz ar to pastiprinātājs jāņem par kādiem 20-30% jaudīgāks kā skaļruņi. Bet tas nav tikai tāpēc. Pirmkārt, pastiprinātāju nominālās jaudas parasti uzrāda pie 13,8V vai pat 14,4V barošanas sprieguma, bet reāli, pie normāli noslogotas auto elektrosistēmas, spriegums ir tikai kādi 12V. Līdz ar to krasi samazinās pastiprinātāja jaudas potenciāls (līdz pat tiem pašiem 30%), lai gan ir pastiprinātāji, kuru barošanas bloks nodrošina nemainiīgu jaudu pie spriegumiem jau no 10V. Otrkārt, ar mazāk jaudīgu pastiprinātāju ir vieglāk nodedzināt skaļruņus, kā ar jaudīgāku. Lai gan viss atkarīgs no tā kā saregulēta sistēma. Bet jāregulē tā tā, lai skaņas traktā nekur nerastos piesātinājums (signāls tiek apgriezts), kā rezultātā uz skaļruni no vienas puses nokļūst faktiski līdzstrāva un tas vairs netiek pienācīgi dzēsts, no otras puses augstākās harmonikas, kas atkal dedzina pīkstuli.

Nu labi, paņēmām jaudīgu pastiprinātāju un atbilstošas jaudas skaļruņus. Paziņam arī tādas pašas jaudas komponentes un viss kārtīgi saregulēts, bet skan skaļāk. Varbūt ražotājs samelojies ar jaudām? Tā var būt, jo iespējams, ka ražotāji mērījuši jaudas pēc dažādām metodikām. Tādas ir vairākas. Piem. PSRS bija GOST, ko laikam tagad izmanto Krievijā, Vācijā ir DIN, tagad plašu popularitāti sāk gūt CEA 2006. Dažreiz ražotāji apzināti uzrāda lielāku jaudu (mārketinga nolūkos), vai mazāku. Teiksiet - nevar būt, viņi taču nav stulbi. Un nav arī, jo ar reāli jaudīgāku pastiprinātāju var piedalīties auto audio sacensību zemākā klasē, un uzrādīt tur ļoti labus rezultātus.
Tā, samērījām pastiprinātāju jaudas, vienādas. Bet kas par vainu? Jāsāk būs skatīties skaļruņa parametros. Tur ir tāds ļoti būtisks parametrs, kā skaļruņa jutība, ko mēra dB. Faktiski to varētu saukt par skaļruņa lietderības koeficientu. Jo tas cipars lielāks, jo skaļrunis labāk atstrādā tam pievadīto elektrisko jaudu. Starp šiem parametriem nav lineāra saistība, jo jutības pieaugums par 3dB nozīmē to, ka skaļrunis skanēs divreiz skaļāk pie tās pašas pievadītās jaudas.

Ja vēl papētīsim skaļruņa parametrus, tad noteikti atradīsim tur nominālo pretestību. Auto audio jomā visbiežāk tie ir 4omi, mēdz būt arī 1, 2, 3, 6 omi, varbūt vēl citi nomināli, neiedziļinoties spoļu skaitā (lai gan to arī mēs izdarīsim, bet nedaudz vēlāk). Skaļrunim faktiski ir vienalga, kāda ir tā nominālā pretestība, bet pastiprinātājs gan var apvainoties, ja tam pieliksim skaļruni ar neatbilstošu pretestību, it sevišķi, ja tā būs par mazu, jo tad pastiprinātājam cauri plūdīs liela strāva un tas spēcīgi karsīs. Labākā gadījumā nostrādās aizsardzība, kas vecākiem modeļiem var arī nebūt. Parasti pastiprinātājam viena kanāla nominālā slodze ir 4omi, pie kuras parasti arī uzrāda jaudas. Pēdējo gadu ražojumiem viens kanāls parasti iztur arī slodzi sākot ar 2 omiem. Ir reti eksemplāri, kuri iztur 1 vai pat 0,5omus, bet tie atkal ir dārgi. Teorētiski pie 2x mazākas slodzes pastiprinātājam vajadzētu atdot skaļrunim 2x lielāku jaudu. Uz to gan ir spējīgs retais pastiprinātājs un parasti tāds arī labi maksā. Parasti jaudas pieaugums pie divkārtīga slodzes samazinājuma ir apmēram 30%, ļoti labi jau skaitās 50%. Šo jaudu parasti ierobežo pastiprinātāja barošanas bloks, un nelīdzēs tur ne milzīgi kondensatori ne resni vadi. Daži ražotāji pat speciāli ierobežo maksimālo jaudu, dažreiz pat tā, ka jauda nemainās atkarībā no slodzes.

Tagad par vairākām spolēm, un līdz ar to protams par sabvūferiem. Šeit ir jābūt īpaši uzmanīgiem, jo var sanākt tā, ka nopirkām jaudīgu pastiprinātāju un sabu, bet nevarēsim izmantot šī komplekta visu potenciālu, kas parasti gadās ekonomējot. Mēs nopērkam kādu jaudīgu 2kanālu pastiprinātāju, kas ir lētāks, kā kāds specializēts monobloks, un 2x4omu sabu, kuru plānojam tilta slēgumā slēgt pie šī pastiprinātāja, jo tā taču var iegūt lielāku jaudu. Varēt jau var, ja tikai pie tāda pastiprinātāj pieslēgsim 4omu slodzi tiltā. Bet mums ir 2x4omu spoles, no kurām tikai vienu nav vēlams slēgt klāt, bet no abām mēs varam iegūt vai nu 2 omu vai 8 omu slēgumu. 2 omus tiltā iztur retais pastiprinātājs (tā vienam kanālam jātur 1 oms) un parasti tas ir diezgan dārgs. Pieslēdzot 8 omus tiltā, mēs iegūsim to pašu ko pieslēdzot katru 4omu spoli pie sava kanāla, līdz ar to mēs pilnībā neizmantosim visu pastiprinātāja potenciālu. Bet gribējās taču pēc iespējas graujošāku basu. Lai gan, ja jūsu mērķis būs bijusi skaņas kvalitāte, tad būsiet trāpījuši ja ne desmitniekā, tad devītniekā noteikti, jo pastiprinātājam ir vieglāk kontrolēt difuzora kustību skaļrunim ar lielāku elektrisko pretestību, līdz ar to bass sanāk precīzāks un kvalitatīvāks.

Toties pastiprinātājam (drīzāk gan klausītājam) nepatiks, ja starp to un skaļruni būs tievs vads, t.i. ar salīdzinoši lielu pretestību. Tad pastiprinātājam atkal būs grūtāk kontrolēt difuzora kustību, nemaz nerunājot par jaudas zudumiem šajā vadā, kas gan nav diezko ievērojami. Līdz ar to atkal bass kļūs neprecīzs un izplūdis. Kas tam par iemeslu? Pastiprinātājam ir tāds parametrs kā izejas pretestība (kuru gan parasti neatradīsiet aprakstā, jo tā tāpat jums neko nedos), jo tā mazāka, jo labāk. Lampu pastiprinātājiem šis lielums ir 1-2omi , līdz ar to tiem ir diezgan mīksts bass, kas derēja agrāko laiku mūzikai, bet rokam un citiem mūzikas stiliem ar ātru basu ne visai der. Tur jau jāņem talkā tranzistoru pastiprinātāji, kam šī pretestība ir 0,1-0,5 omi. Ļoti labi, mums taču auto audio jomā tādi gandrīz vien ir. Un cik tad tur tam vadam tā pretestība. Un jums būs taisnība, ja tikai neizdomāsiet (bet visticamāk ar to sāksiet) pieslēgt divkomponentu akustiku ar pasīvo filtru, un vēl tādu sākuma līmeņa, kurā spoles ir uztītas ar tievu un garu vadu. Pat ņemot labu filtru, kurā izmantots vads 1mm diametrā. Bet tā garums sasniegs kādus 50m, kas rezultātā dos ķēdē papildus 1oma pretestību, un tieši uz midbasu, kam gandrīz ir galvenā loma roka kompozīcijā. Sasummējot šo 1omu ar 0,1-0,5 omiem, mēs jau sasniedzam lampu pastiprinātāju līmeni, kur no precīza un ātra basa nav ne vēsts.

Nu labi, midbasu nodalīsim aktīvi, un tad vēl atsevišķi pieslēgsim vidus un pīkstuli caur pasīvo filtru, tiem jau tā spole netraucēs. Bet kondensators? Vai tas ir nevainīgs? Nekā, arī tas mēdz bojāt dzīvi pastiprinātājam. Nu nepatīk viņam tas, kā rezultātā pastiprinātājā ģenerējas augstfrekvences signāls. Frekvence gan ir ārpus dzirdamā diapazona, bet pīkstulim tā "jāsagremo". Jā tai frekvencei izrādīsies pārāk liela amplitūda, pīkstulis var vienkārši nodegt. Pieliksim pīkstulim filtriņu, lai uz to nekas neietu virs 20kHz. Bet mēs aizmirsām par pastiprinātāju, tajā pašā laikā tam pieaug enerģijas patēriņš, sliktākā gadījumā līdz pilnam barošanas bloka noslogojumam. Tas gan ir retos gadījumos. Ir arī pastiprinātāji, pat lētajā galā, kam kondensatori netraucē. Par šo lietu informāciju arī neatradīsiet ražotāja aprakstā. Patreiz vienīgā vieta, kur var uzzināt par pastiprinātāju uzvedību pie kapacitatīvas slodzes ir žurnāla AvtoZvuk testi. Protams var arī palūgt kādus elektroniķus, kuriem ir aprīkojums, lai pārbauda jūsu rīcībā esošo pastiprinātāju. Nevajadzētu gan laikam arī īpaši satraukties, jo neesmu kaut kā dzirdējis, ka kādam pīkstuļi būtu nodeguši šāda iemesla dēļ.

Vēl nedaudz par pretestībām - pastiprinātāja izejas un skaļruņa nominālo, tiešāk par to attiecību, ko sauc par dempfēšanas koeficientu. Jo skaļruņa pretestība lielāka par pastiprinātāja izejas pretestību, jo pastiprinātājām vieglāk kontrolēt skaļruņa difuzora kustību, līdz ar to arī uzlabojas skaņas kvalitāte. Līdz ar to viss nav tik traģiski, un, lai uzlabotu skaņas kvalitāti, atliek tikai izmantot skaļruni ar palielinātu pretestību. To arī dara (skat. iepriekš par divspoļu sabiem), slēdzot pie lampu pastiprinātājiem skaļruņus ar pretestību sākot no 8 omiem. Auto audio jomā jau būs sarežģītāk, jo mums standarts ir 4omi. Faktiski talkā mums nāk arī skaļruņa rezonanse, kad tā rezonanses frekvences tuvumā ievērojami pieaug pretestība. Tā frekvence, kā zinām, ir tieši basu diapazonā, tieši tur kur tā vajadzīga. Droši vien arī tāpēc 13cm basinieki bieži vien dod precīzāku kikbasu kā 16cm basinieki, jo tiem rezonanse ir tuvāka kikbasa diapazonam.

Patreiz, šķiet, būšu iedevis pietiekoši daudz vielu pārdomām.

juriz