Bieži vien nākas dzirdēt jautājumus par to “kā skan šie skaļruņi”. Ko lai atbild cilvēkam, kas vēlas skaļruņus, kas atskaņotu “bagātīgu” skaņu, kāda skan orķestrī vai koncertzālē?

Bet kas ir domāts ar īpašības vārdu “bagātīgs”? Vai manā izpratnē “bagātīgs” nozīmē to pašu ko viņa? Vai “bagātīgs” ir domāts kā uzslava? (Izvēlīgu ekspertu vidū, ar vārdu “bagātīgs” nereti apzīmē skaļruņa negatīvās īpašības.) Ja nu mēs katrs ar vienu un to pašu vārdu saprotam pavisam citas nozīmes? Neapšaubāmi, ka tā var rasties neskaitāmi pārpratumi un nesaprašanās. Līdz ar to ir pašsaprotama nepieciešamība pēc standartizētas skaļruņa labo un slikto īpašību vārdnīcas.

Ko īsti šis cilvēks bija domājis ar vārdu “bagātīgs”. Izrādās, ka ar to tika domāta pilna, visaptveroša skaņa, ar dziļu un skanīgu basu (atkal jauni īpašības vārdi!). Atbilde būtu, ka ja labā mūzikas ierakstā ir saglabātas vai izceltas visas šīs koncertā dzirdētās nianses, tad “neitrāls” un “lineārs” skaļrunis arī mācēs tās atskaņot (pieņemot, ka skaļrunim ir līdzena un plaša basu atskaņošanas josla), bet ja pats skaļrunis nedrīkst piešķirt mūzikai “bagātīgu” pieskaņu. Ja tā būs, tad šī pieskaņa var kļūt par apnicīgu basu izcelšanu – daži ieraksti var skanēt labi, bet citi slikti. Mūzikas kritiķi terminu “bagātīgs” bieži lieto lai kritizētu skaļruņus, kam ir pārāk uzvērti augšējie basi, kā rezultātā vīriešu balsis skan ar nedabīgu pieskaņu.

Tālāk tiks uzskaitīti standarta termini, kas ilgu gadu laikā iesakņojušies Canada’s National Research Council akustiskajā laboratorijā veicot skaļruņu klausīšanās testus. (Piebildīšu, ka tas ir mans tulkojums, līdz ar to labprāt uzklausīšu ieteikumus un labojumus. W.) Šie termini tiek lietoti veicot ‘aklos’ klausīšanas testus, lai atrisinātu problēmu kā tad īsti lai apraksta skaņu, jo bieži vien kritiķi izmanto tik poētiskus apzīmējumus, tā it kā skaļrunis pats par sevi būtu kāds mūzikas instruments. Jo kā gan lai saprot, kas ir domāts ar terminu “šokolādes vidus” – vai tas nozīmē, ka skaņa ir gluda, bieza vai tumša? Tā ir domāta uzslava vai nopēlums? Kas to lai zina.

Šeit būs daži biežāk lietojamie termini kas apraksta skaņu.
(Termins raksta oriģinālvalodā, mans tulkojums un termina apraksts. W.)
“Forward” - “klātesošs” – ar to domāts ka vīriešu un sieviešu vokāli skan gluži kā dziedātājs atrastos skaļruņu priekšā. Tas var apzīmēt arī negatīvu īpašību – liekas, ka dziedātājs atrodas pārāk tuvu, tas varētu nozīmēt kāpumu vai pacēlumu skaļruņu vidusjoslā. Pretējs termins ir “recessed” – “atvirzīts” – vidusjosla skan tā, it kā dziedātāji un koris būtu nedaudz atvirzījušies atpakaļ un atrodas krietni aiz skaļruņiem.
“Spacious” – “plaša” un "open" – atvērta un "airy" – gaisīga skaņa. Tās visas ir pozitīvās iezīmes, kas raksturo telpas izjūtas visapkārt mūzikas instrumentiem un dziedātājiem. Tās attiecas uz skaļruņu spēju attēlot “skaņas skatuvi” (trīs dimensiju instrumentu izvietojumu uz iedomātās skatuves) kā arī spēju atskaņot apkārtesošas skaņas, kas ir oriģinālajā ierakstā. Pretēji termini ir “closed” – “noslēgta”, “mutted” – “pieklusināta” vai “dry” - “sausa”, kas norāda, ka skaļruņu vidusjoslā un augšās ir kritums (rolled off) vai tās ir pieklusinātas un neasas.
Termins “sibilant” – “svilpjošs” tiek lietots ja skaļrunis uzsver “sss” un “ttt” skaņas dziedātāju balsīs. Tas pats skaļrunis var būt arī tikai nedaudz “skanīgs” (bright – neliels augšu uzsvērums) vai pavisam “strident” - “griezīgs” (pārāk daudz augšu kā rezultāta šķīvji un stīgas skan spalgi un griezīgi).
“Thin” – “vājš” nozīmē, ka skaļrunim ir maz vai nav vispār basu, kamēr “boomy” – “dunošs” nozīmē, ka basu ir pa daudz un tie nomāc pārējo skaņu. “Punchy” – “enerģisks” apzīmē diezgan patīkamus un spēcīgus augšējos basus (kā disko), bet tas nenozīmē zemus basus. “Muddy” – “neskaidri” un “nekārtīgi” nozīmē, kas vidus josla nav dzidra, ir grūti atdalīt korī dziedošas vīriešu un sieviešu balsis.
Ja skaļrunim ir lielas problēmas ar vidusjoslu, parasti kādi lieli “kritums” vai citi nelīdzenumi frekvenču joslā tos var apzīmēt kā skaņa kā no mucas vai kliegšanu. Vēl diezgan izplatīta nokrāsa ir “nasal” – “taurēšana”, tas ir pacēlums vidusjoslā, kas ietekmē vokālu līdzīgi kā runājot apliktu rokas apkārt mutei.

Tagad, apbruņojušies ar šiem terminiem un to aprakstiem, jūs varat analizēt skaņu ko dzirdat no skaļruņiem veikalā, pie saviem draugiem (uzmanīgi ar to dunošs un taurējošs draugu klātbūtnē!) vai paši savās mājas un automašīnā. Bez tam, izmantojiet šos terminus lai paspīdētu diskusijās! :)