Šis būs pirmais raksts sērijā par skaļruņiem. Šoreiz vispārīgi. Nākamais varētu būt par skaļruņu parametriem un to noteikšanu.
Skaļruņi - elektrosignāla pārveidotāji (caur mehāniskām svārstībām) akustiskajā signālā t.i. skaņā. Pirmā brīdi teiksiet - kurš ta' skaļruni nepazīst. Tas diemžēl norādīs uz to, ka tiešām nepazīstat. Tas tāpēc, ka skaļruņi ir daudz un dažādi, un ne jau pēc izskata atšķirīgi, bet galvenokārt pēc funkcijām.
Sanācis ir tā, ka nav ideāla skaļruņa, tāpat kā daudzas citas lietas. Galvenā problēma ir tā, ka neviens skaļrunis ideāli nespēj atskaņot vienādi labi visu dzirdamo frekvenču diapazonu (vidēji 20-20000Hz), jo, lai labi atskaņotu basus, vajag liela izmēra diezgan smagu difuzoru, bet augstākām frekvencēm vajag mazu un vieglu. Ir jau daudzi citi iemesli, bet šis ir uzskatāmākais. Tāpēc taisa skaļruņus speciāli dažādiem frekvenču diapazoniem - joslām. Mazākais vēlamais ir divas joslas, kur viens vai vairāk skaļruņi strādā uz basiem - no savas iespējamākās zemākās frekvences līdz kādiem 3000Hz, bet virs 3000Hz jau sāk strādāt augsto frekvenču skaļrunis. Līdz ar to skaļruņu iedala infra zemo (~0-120Hz), zemo (~50-1000Hz), vidējo (~500-10000Hz) un augsto (~5000-20000Hz) frekvenču skaļruņos. Minētie frekvenču diapazoni ir ļoti nosacīti. Trīsjoslu sistēmā infrazemo frekvenču skaļruni parasti sauc par sabvūferu (no angl. subwoofwer) vai sabu, basu un vidējo frekvenču par midbasu (no tās pašu angl.) un augsto par pīkstuli (tīri latvisks termins, jo angl. tweeter ~ čivinātājs)Viens no labākajiem skaļruņiem priekš augstām frekvencēm ir rupora tipa skaļrunis, jo to kvalitatīvi iespējams darbināt jau no kādiem 500Hz līdz pat 20kHz.
Līdz ar to esam pieskārušies vienam no skaļruņu iedalījumiem pēc to tipa. Iedalījums varētu būt šāds - difuzora, rupora tipa skaļruņi. Cerams neko nepiemirsu. Vēl varētu pieminēt tādu skaņas radīšanas iekārtu kā bassshaker. Tā ir tāda iekārta kuru piestiprina pie auto virsbūves, līdz ar to virsbūvi padarot par difuzoru. Šāda iekārta paredzēta galvenokārt basiem. Tā kā no viņas īpaša muzikāla jēga nebija, tad arī popularitāti neguva, un, man šķiet, netiek arī ražota.
Jāpiemin arī skaļruņu iedalījums pēc elektriskās enerģijas pārveides veida akustiskajā. Cik zinu ir divi veidi - elektromagnētiskais un kapacitatīvais (elektrostatiskais). Elektromagnētiskais ir visplašāk pielietotais, kurā spole, atkarībā no pievadītā signāla, kustas pastāvīgā magnētiskā laukā, un nodod savas kustības uz difuzoru. Elektrostatiskais skaļrunis faktiski ir kondensators, kuram vienai no platēm ir dota zināma kustību brīvība. Kustības rodas platēm pievadot signālu (elektrisko lādiņu), kas maina kondensatora uzlādi, tādējādi liekot platēm attālināties vai tuvināties. Šo principu pārsvarā izmanto augsto frekvenču skaļruņiem, jo ir grūti taisīt šādus skaļruņus ar lielu laukumu un lielu gājienu (it sevišķi šo), kas nepieciešams basiem.
Auto audio industrijā pārsvarā visi skaļruņi ir sadalīti tipveida izmēros collās, sākot apmēram ar šādiem apaļajiem - pīkstuļi parasti 1", vidi un koaksiālie - 3"; 4"; 5"; 6,5"; 8", basinieki - 4"; 5"; 6,5"; 8", sabi - 8"; 10"; 12"; 15". Ir vēl elipses - 4x5, 5x7, 6x9.
Tad vēl skaļruņu varētu iedalīt pēc konstruktīvā izpildījuma - komponentais un koaksiālais. Komponentais - vienkāršs skaļrunis, kurš atskaņo noteiktu frekvenču diapazonu. Koaksiālais - kopā samontēti vairāki dažādu frekvenču joslu skaļruņi.
Nedaudz par konstrukciju. Attēlā redzama klasiska skaļruņa konstrukcija (puse no šķērsgriezuma).
1 - spole (tinumi) ar tās serdeni. Spoles tinumi parasti ir kapara (vara), mēdz būt arī no alumīnija. Spoles serdenis pārsvarā škiet tiek gatavots no kaut kā papīram līdzīga. Kur nepieciešama labāka dzesēšana, tur serdenis ir no alumīnija. Droši vien ir arī citi materiāli - komercnoslēpumi.
2 - putekļu aizsargs. Aizsargā spoli no putekļiem. To parasti izgatavo no tāda paša materiāla kā difuzoru, dāzos skaļruņos putekļu aizsargu nemaz nevar izdalīt. Pīkstulim faktiski difuzors ir tas pats putekļu aizsargs
3 - difuzors. Izgatavo no daudz un dažādiem materiālie. Klasiskais materiāls faktiski ir papīrs. To bieži vien pārklāj ar kādu mitrumizturīgu materiālu. Ir visādi plastmasveidīgi materiāli, kuri protams ir ražotāja komercnoslēpums. Pīkstuļu difuzorus izgatavo no dažādiem metāliem (piem. Titāna), zīda, tā paša papīra u.c.
4 - piekare. Parasti kaut kas gumijveidīgs. Kādam vecam modelim var būt no tā paša difuzora materiāla.
5 - grozs. Izplatītākais materiāls droši vien tērauds, no kura tas grozs izpresēts. Pārsvarā sastopams lētākos modeļos. Dārgākos modeļos plaši pielieto alumīniju, vai citu metālu lējumus. Sastopami arī plastmasas izstrādājumi.
6 - centrējošā piekare (zirneklis). Pārsvarā šķiet (visuāli aplūkojot), ka tas ir kaut kāds īpaši pastrādās un gofrēts audums.
7 - magnētiskā sistēma. Sastāv no paša magnēta un kādām divām metāliskām daļām. Izplatītākais ir tā saucamais ferrīta magnēts, bet ir arī stroncija, neodīma u.c. materiālu magnēti.
Tas tā īsumā.
Ko un par cik apmēram var dabūt. Līdz 10Ls - Neko izcilu par šādu naudu nenopirksiet. Labākais par šādu naudu varētu būt kāds atsevišķs pīkstulis vai kāds cits skaļrunis no RRR veikala. Pāris laikam nesanāks. Par tādu naudu var iepirkt daudz un dažādus Āzijas izcelsmes "brīnumus". Kaut kādu radio jau uz tādu varēs klausīties, neko vairāk. 10 -20 Ls - Par šādu summu var jau atrast arī kaut ko sakarīgu, bet visticamāk ar izmēru ne lielāku par 4" (10cm). Varbūt pat 2 joslu koaksiālos skaļruņus. 20-50Ls - šajā cenu diapazonā būs jau kāda sākuma līmeņa pazīstama ražotāja komponentā akustika, kā arī jebkura izmēra koaksiālā akustika. Varētu arī būt sabi līdz 12". Lielāki izmēri varētu būt diezgan nekvalitatīvi. Katrā gadījumā izcilu skanējumu navajag gaidīt. 50-100Ls - šajā diapazonā jau vajadzētu būt tiešām labiem, jebkura izmēra skaļruņiem. Varētu pat trāpīties ļoti laba 2 komponentu akustika. 3 komponentu vēl varētu būt pašvaka. 100-200Ls - šajā cenu diapazonā jau būs ļoti kvalitatīva akustika, izņemot varbūt vēl 3 komponentu akustika, kuru varēs visticamāk vērtēt tikai vēl ar labi. 200Ls un vairāk - par šādu naudu droši vien neko sliktu nevarēs nopirkt, jo nav nemaz īpaši daudz ražojumi, kuri būtu dārgāki par 200Ls. Ir jau ekskluzīvi komplekti, kuru cenu rēķina tūkstošos, bet par tiem nerunāsim, jo es tādus zinu labi ja pāri.
Faktiski jau diapazonu pēc 200Ls smalkāk neapskatu, jo nav daudz cilvēku, kuri par skaļruņu komplektu atļausies izdot vairāk kā šo summu. Galu galā ir arī speciālisti, kas par šādu summu (pat mazāku) uztaisa sistēmu, kura sacensībās paņem pirmo vietu.
Skaļruņi - uzbūve, cenas
