Kā no virsraksta saprotams, tad par to, komums mēģina notirgot auto audio ražotāji. Visi jau nav vienā maisā bāžami. Pārsvarā ir tā, jo lētāks produkts, jo lielākas muļķības mums mēģina iestāstīt. Aizejam uz parastu elektronikas veikalu, kur bez auto audio lietām vēl tirgo televizorus utml. plaši pieprasītas lietas. Pirmais raksturlielums, ar kuru pircēju gribēs paņemt uz izbrīnu, būs skaļruņa jauda. Tā uz iepakojuma būs uzrakstīta ļoti lieliem burtiem, un parasti cipars arī būs liels, neatkarīgi no skaļruņa izmēra. Nopirksim, piemēram 10cm (priekš oriģinālās vietas) ar jaudu 100W. Aizejam mājās, ieliekam to auto, bet nez kāpēc tas sāk dot "kropli" jau pie vidēja skaļuma. Sākam noskaidrot vainu. Izrādās 100W jauda rēķināta pēc sazin kādas sistēmas, un nominālā (ilglaicīgā) jauda ir tikai 10W. Var arī būt tā, ka uzgriežam skaļumu līdz galam, bet skaļrunis tikai vēl knapi kustās. Un tad izrādās, ka kaut kur ar maziem burtiem uzrakstīta skaļruņa jutība - kādi 80dB (tas ir ļoti maz). Faktiski ražotāji mīl skaļruņu parametrus ļoti "izpušķot", it sevišķi masveida produkcijai. Lai tā nenotiktos ar Jums, tad apskatīsim skaļruņu raksturlielumus, svarīgākos un ne tik svarīgos. Iekavās dots angliskais tulkojums.
Sāksim ar tiem parametriem, kuri parasti ir uz kastītes. Jauda (power). Reāli jāizdala divas jaudas - nominālā un maksimālā. Nominālā ir skaļruņa ilglaicīgā jauda, t.i. tāda, ko skaļrunis turēs ilgā laikā posmā. Uz iepakojuma tā var būt apzīmēta ar Pnom, R.M.S., continius power(angl.) u.c. Mēra vatos (W). Maksimālā jauda ir tāda, ko skaļrunis iztur īslaicīgi, kādi signāla pīķi, kaut vai basu bungas ritms. Šo jaudu pārsvarā tad arī raksta uz iepakojuma ar lieliem cipariem. Diemžēl šī nav galvenā skaļruni raksturojošā jauda, un tas arī nav galvenais parametrs. Svarīgāka ir nominālā jauda. Nevarētu teikt - jo tā lielāka, jo labāk. Tas tāpēc, ka skaļruņa jauda jāizvēlas atbilstoši pie tā pieslēdzamā pastiprinātāja jaudai. Nav pareizs arī apgalvojums, ka lielākas jaudas skaļrunis skanēs skaļāk, kā mazākas jaudas skaļrunis. Cik skaļi tas skanēs, to noteiks pastiprinātāja jauda un galvenokārt nākamais parametrs. Jutība (sensitivity). Šis parametrs parāda to, cik lielu skaņas spiedienu (skaļumu) skaļrunis radīs 1 metra attālumā no tā, ja tam ir pievadīta 1W elektriskā jauda. Mēra decibelos (dB). Jutību parasti mēdz apzīmēt arī ar SPL. Starp jutības lielumiem ir logaritmiska sakarība. Tas nozīmē, ka katri +3dB nozīmē jutības palielināšanos 2 reizes, nevis tikai par 3 vienībām. Lai būtu skaidrs, ko tad šis raksturlielums īsti nozīmē, apskatīsim piemēru.
Ir divi skaļruņi. Abi vienāda izmēra, to jauda vienādas, tikai pirmā jutība - 90dB, otra - 93dB. Abiem pievadām vienādu jaudu. Kas tad tagad notiksies? nekas jau traks, tikai otrais skaļrunis skanēs ievērojami skaļāk (apmēram 2x). Tas tāpēc, ka tā jutība ir 2x lielāka, un viņš 2x labāk atstrādā tam pievadīto jaudu. Secinājums: lai pēc iespējas labāk izmantotu pastiprinātāja jaudu, jāmeklē skaļrunis ar pēc iespējas lielāku jutību. Šoreiz gan var teikt, jo lielāka jutība, jo labāk. Šo parametru es pat gribētu nosaukt par svarīgāko raksturlielumu. Elektriskā pretestība (impendance). Tā sastāv no divām komponentēm - aktīvās un induktīvās (reaktīvās), kuras kopā dod pilno pretestību. Parasti norāda kaut kādu tās vidējo vērtību - nominālo pretestību. Auto audio jomā tās standarta vērtība ir 4 omi. Diemžēl skaļrunim šī vērtība nav konstanta. Nemainīga saglabājas tikai aktīvā komponente (~3,2omi), bet induktīvā pretestība mainās, atkarībā no signāla frekvences. Līdz ar to esam nonākuši pie nākamā raksturlieluma. Rezonanses frekvence (resonance). To apzīmē ar Fs, un mēra hercos Hz. Skaļruņa rezonanses frekvence ir tāda frekvence, pie kura skaļrunim ir vislielākā pilnā elektriskā pretestība, bez nekāda akustiskā noformējuma, t.i. brīvā gaisā. Šis parametrs svarīgs akustiskā noformējuma aprēķinos, arī dalījuma frekvenču izvēlē, daudzkomponentu akustiskajās sistēmās. Frekvenču josla(frequency range). Speciālis ar šo terminu saprot to skaļruņa atskaņoto frekvenču joslu, kura iekļaujas 3db joslā, t.i. visas tās frekvences kuras neskan klusāk par skaļruņa visskaļāk atskaņoto. Diemžēl auto audio ražotājiem ar šo lietu arī patīk spekulēt, jo viņi norāda parasti daudz plašākas frekvenču joslas, ar dipazoniem, kurus var skaitīt desmitos decibelu. Tā rezultātā izrādās, ka pat 10 cm skaļruņa frekvenču josla sākas ar 20Hz un beidzas ar 20kHz (reāli kādi 100Hz-18kHz@3dB pat 6x9 collu koaksiāļiem). Ražotāju jau var saprast, jo kuram patērētājam vajadzēs skaļruni, kurš neatskaņos visu cilvēkam dzirdamo frekvenču joslu (20Hz-20kHz). Daži ražotāji atļaujas šo līkni pat uzlikt uz kastes, kas priecē, jo tad var novērtēt reālo situāciju. Nevajadzētu jau par tiem basiem satraukties, jo auto salonā parasti uzlabojas basu atdeve dēļ salona relatīvi nelielajiem izmēriem.
Vairāk par šiem parametriem uz iepakojuma parasti neatradīsiet, un parasti vairāk arī neko nevajadzēs, izņemot sabvūferus. Bet tas jau būs cits stāsts.
Daži ieteikumi kopsavilkuma vietā. Ja Jums nav ārējo pastiprinātāju, bet tikai maģis, kuram visticamāk nominālā jauda ir labi ja 20W (max ~50W), tad nevajag meklēt kaut kādus 6x9 collīgos 4 joslu skaļruņus ar kaut kādiem supertweeteriem un 300W max jaudu (izņemot gadījumu, ja kādreiz domājat likt klāt pastiprinātāju). Kāpēc? Tāpēc, ka maģa pastiprinātājam to būs grūtāk kustināt, kā mazjaudīgāku skaļruni. Tos supertweeterus vienkārši nedzirdēsiet, jo šādi skaļruņi parasti atrodas aizmugurē. Pietiks ar kādām 2 joslām, lielāko uzmanību pievēršot jutībai. Šādām elipsēm normāla jutība būs ap 93dB.
Skaļruņi - raksturlielumi uz iepakojuma
