Runa šoreiz par divu vai vairāku skaļruņu saslēgšanu, kuri strādā vienā frekvenču diapazonā un vienā akustiskajā noformējumā (kastē). Par piemēru apskatīsim 2 skaļruņu slēgumu, kas ir visizplatītākais.
Akustiski (par elektrisko slēgumu neies runa šajā rakstā!) iespējami 2 slēguma veidi. Kā pirmo apskatīsim paralēlo slēgumu, kad abi skaļruņi atrodas tuvu viens otram vienā plaknē un strādā vienā fāzē.
Šajā gadījumā abus skaļruņus varam likt ar difuzoriem uz āru (a), ar magnētiem uz āru, ja skaļrunim (sabam) ir smuka aizmugure, vai arī vienu ar difuzoru uz āru, bet otru ar magnētu uz āru, ja izvēlētajiem skaļruņiem ir smukas abas puses (b). Pēdējā variantā skaļruņi elektriski jāslēdz pretfāzē, t.i. vienam no skaļruņiem pie tā + jāslēdz pastiprinātāja - , un pie skaļruņa - pastiprinātāja pluss, otram + pie + un - pie -. Ko dod šāds slēgums? Divi skaļruņi dos lielāku spiedienu, t.i. tie veido vienotu sistēmu, kā rezultātā palielinās šīs sistēmas summārā jutība par 3dB. Ja slēgsim klāt vēl trešo, tad tas dos tikai vēl +1,8dB, ceturtais +1,2dB. kā redzams, tad ar katru nākamo skaļruni uzlabojums vairs nav tik liels. Līdz ar to 2 skaļruņu kopējā darbība vienā akustiskajā noformējumā ir optimālākā. Vēl divu skaļruņu paralēla darbība samazina sistēmas iespējamo zemāko darbības frekvenci. Divi skaļruņi gan prasa arī 2 reizes lielāku optimālo tilpumu.
Otrs iespējamais slēguma veids ir izobāriskais (tāpat angliski vai arī compound), kad divi skaļruņi atrodas uz vienas ass tā, lai starp to difuzoriem būtu noslēgta telpa.
Līdz ar to iespējami trīs varianti: skaļruņi sastiprināti tā, ka to difuzori ir pretī vien otram (attēlā), viens aiz otra, un tos savieno kāda caurule, vai to magnēti ir pretī viens otram, un starp skaļruņiem noslēgtu telpu veido kāda caurule vai speciāla kamera. Pirmais variants izgatavošanā ir visvienkāršākais, jo bieži vien pietiek tikai saskrūvēt divus skaļruņus kopā ar "mutēm". Šādā gadījumā skaļruņi elektriski jāsaslēdz pretfāzē (arī ja pretī viens otram būs magnēti). Šāda slēguma galvenais pluss ir, ka optimālais akustiskā noformējuma tilpums samazinās uz pusi, bet lielākais mīnus - vienlaicīgi samazinās arī skaļruņu sistēmas kopējā jutība.
Vēlreiz īsumā par to, ko dod līdzīgu skaļruņu kopīga darbība vienā akustiskajā noformējumā:
- varam iegūt lielāku jaudu un skaņas spiedienu
- paralēlā slēgumā palielinās sistēmas kopējā jutība
- paralēlā slēgumā pazeminās sistēmas zemākā atskaņojamā frekvence
- izobāriskajā slēgumā samazinās optimālais tilpums
- samazinās skaņas kropļojumi
Vēl tikai jāpiemin, ka iepriekšminētais attiecas tikai uz difuzoru tipa skaļruņiem. Savādāk ir ar kupola tipa skaļruņiem (pīkstuļi un vidi). Ja noliksim tādus divus blakus, vai vispār saliksim tos vairākus uz kanālu, iegūsim tikai lielāku skaļumu, un arī tikai tad, ja katram pievadīsim pietiekošu jaudu. Bet difuzoru skaļruņu gadījumā, saslēdzot tos paralēli (ne jau elektriski), mēs iegūstam lielāku jutību, kā arī pazeminās skaļruņu sistēmas kopējā zemākā frekvence, kas var būt svarīgi tieši frontālās akustikas basinieku (bieži saukti par midbasiem) gadījumā. Tāpēc arī frontālājā akustikā arvien biežāk parādās vairāki basinieki uz kanālu. Bieži vien tas nepieciešams tīri lielākas jaudas iegūšanai, jo normālai komponentai akustikai nominālā jauda ir ap 50-80W, kas daudziem šķiet par maz.
Atvainojos par atkārtošanos pēdējā atkāpē, bet, kā tautā runā, tā esot zināšanu māte.
Vairāku līdzīgu skaļruņu kopīga darbība vienā akustiskajā noformējumā
