TINLY TL-G1605

Šoreiz apskatīsim 16,5cm divkomponentu akustiku TINLY TL-G1605.

Kā jau divkomponentu akustikai pienākas, tā sastāv no basinieku, pīkstuļu un pasīvo filtru pāra. Tas viss ir kārtīgi iepakots – gan putuplastā, gan katra komponente vēl maisiņā.

Komplektā nāk arī dažādas skrūvītes instalācijai, gan restītes, gan arī vadi.
Restītes ir diezgan paaugstas, t.i. varētu būt problēmas šīs restes smuki ieinstalēt iekš auto, jo tās manāmi izcelsies. Toties tām piemīt ievērojama stiprība, kas nodrošinās skaļruņu pienācīgu aizsardzību.
Par vadiem jāsaka tā, ka tādus varēja arī nelikt, jo tie tāpat nekam neder. To šķērsgriezums, man šķiet, ir labi, ja 0,5 varbūt pat 0,25 mm².
Ne uz iepakojuma, ne arī kastītē līdzi nenāca nekāds apraksts, līdz ar to jāiztiek ar to, ko pats var ieraudzīt vai sataustīt. Mērījumu laboratorija arī diemžēl nav pieejama. Vienīgie uzraksti ir šādi:

Pēc kuriem tad varam spriest, ka nominālā pretestība ir 4omi (standarts), un maksimālā jauda 150W. SIA SERVO mājas lapā vēl atrodami divi citi parametri – nominālā jauda 30W, jutība – 93dB. Spriežot pēc nominālās jaudas un jutības, akustika derēs arī darbinot to no “galvā” iebūvēta pastiprinātāja.
Turpināsim apskati ar pīkstuļiem.

Tie varētu būt šī komplekta labākā sastāvdaļa, jo tiem ir ievērojams izmērs (~28mm), kā arī to kupols ir no zīda, vai kā tamlīdzīga. Salīdzinoši lielajam izmēram vajadzētu dot zemu rezonanses frekvenci, līdz ar to zemu pieļaujamo darbības frekvenci, bet mīkstajam kupolam vajadzētu dot maigu skanējumu, kas varētu patikt daudziem melomāniem. Pīkstuļus iespējams montēt tikai vienā veidā – uz virsmas, vismaz ar piedāvāto komplektāciju. Komplektā ir divpusējā līmlenta, ja negribās ņemties ar skrūvēm, vai darīt vēl kaut ko sarežģītāku.
Attaisot vaļā pīkstuļa aizmugurējo vāciņu, caur kuru to var piestiprināt virsmai ar skrūvēm, pie kontaktiem ieraugām virknē pielodētu vienu detaļu (zilā krāsā).

Sākumā domāju, ka tas ir kondensators pīkstuļa aizsardzībai pret tā nepareizu pieslēgšanu. Pīkstuļiem ļoti “nepatīk” zemās frekvences, kas to ātri var sabojāt, un tāds kondensators kalpotu kā pirmās pakāpes filtrs. Veicot mērījumus ar multimetru noskaidrojās, ka tā ir parasta pretestība. Vienkārši pīkstulim aktīvā pretestība ir ~3 omi, līdz ar to virknē pielodēta ~1 oma pretestība, lai dabūtu standarta 4 omus.
Basinieki (midbasi) ir standarta izmēra – 16,5cm. Tā ievērojamākā īpatnība ir nelielais magnēts, kas protams izgatavots no neodīma, līdz ar ko skaļrunis ir salīdzinoši viegls, un mazāka slodz būs durvīm, kur parasti stiprinās basinieks. Skaļruņa grozs ir no presēta metāla loksnes, ar salīdzinoši daudz stiprības ribām, un pārklāts ar antirezonases pārklājumu. Šeit redzama nopietna pieeja. Arī vadu stiprināšana nenotiekas tradicionālā vaidā ar “lāpstiņām”, bet gan ar skrūvējamiem savienojumiem.

Difuzors izgatavots no kāda vienslāņaina polimēra, kurš no priekšpuses krāsots. Difuzors ir salīdzinoši stāvs, kas nodrošina tā stiprību, bet tā rezultātā, ir diezgan liels skaļruņa instalācijas dziļums – 65mm. Šķiet, ka oriģinālajās instalācijas vietās skaļrunis nelīdīs, ja nu vienīgi situāciju glābs nelielie magnēta izmēri. Katrā gadījumā, pa sliktu nenāktu tik un tā skaļrunim sagatavot vietu speciāli. Difuzora piekare ir vidēji cieta, ārējā gumija ir standarta platuma un no parastas gumijas.
Apskatot difuzoru, kļuva skaidrs, uz kā rēķina tiek taupīts.

Kā redzams attēlā, tad magnēta pārvalkam ir neliels brāķītis – nav kārtīgi izvirpots. Iespējams, ka ražojot produkciju pazīstamai firmai, paliek pāri šādas brāķētas komplektējošās daļas, kuras tad arī tiek liktas lietā, ražojot savu produkciju. Cerams, ka tiek izmantoti šādi mazsvarīgi brāķi, kas neiespaido skanējumu.

Vēl viens brāķītis vērojams difuzora aizmugurē, tā nav pilnībā nokrāsota, redzami arī daži skrāpējumi. Ņemot vēra, ka uz skaļruņa aizmuguri skatāmies tikai tos izpakojot un līdz instalācijai savā vietā, tad tas nav traģiski.
Pie filtru izveides arī pieiets nopietni.
Tie ir otrās pakāpes, ar iespēju samazināt pīkstuļa līmeni (treble enervation), kā arī ir basinieka pretestības kompensācijas ķēde (bass impedance equalize).

Savā ziņā trūkums ir spoles ar ferīta serdeņiem (dēļ ekonomijas), lai gan to iespaids būs manāms visticamāk tikai pie maksimālām jaudām, un ne katram. Pārsteigumu sagādāja arī tas, ka filtrs nav simetrisks, t.i. basiniekam un pīkstulim ir dažādas dalījuma frekvences, spriežot pēc kondensatoru nomināliem. Katrā gadījumā tās pat ir diezgan augstas, nekā biju domājis, jo, kā jau minēju, tad tādam pīkstulim pa spēkam vajadzētu būt dalījuma frekvence 4000Hz un pat uz leju, bet tā ir apmēram 6000Hz, paanalizējot filtra shēmu. Dalījuma frekvences ir tādas, man šķiet, jo tiek izmantots standarta filtrs, kuru izmanto arī citiem komplektiem (tiem tiešām arī ir tādi paši filtri), lai samazinātu cenu. Patīkama lieta ir tā, ka vadu pievienojumu kontaktu pāri ir nodalīti viens no otra ar vienu starpu. Citiem filtriem parasti šie kontakti ir blakus viens otram, līdz ar to varbūt ir iespējams kļūdīties ar pievienošanu.
Akustikas darbību pārbaudīju reālos apstākļos – automašīnā, izmantojot cd-resīvera Pioneer DEH-4500R iebūvēto pastiprinātāju. Tika veikti arī mērījumi ar SPL-mērītāju Radioshack, izmantojot žurnālā AVTO ZVUK 2002 #3 aprakstīto metodiku.
Skanējums tiešām ir maigs, un pat ar iebūvēto pastiprinātāju neprasās pēc frekvenču korekcijas, klausoties ar ausi. Neesmu jau nekāds skaņu inženieris, bet, pēc manām domām, instrumentu skanējumam nebija nekādas izteiktas atšķirības no oriģināla. Man skanējums patika.
Spriežot pēc mērījumiem, ne pretestības kompensāciju, ne pīkstulim samazināt līmeni nevajag, jo smukākā līkne sanāca, kad abas iespējas bija pārslēgtas uz off. Galu galā, šajā gadījumā ķēdē ir mazāk nelineāru elementu, kuri var bojāt skanējumu. Interesanti, ka arī nav vērojams tipisks frekvenču kritums vidējām frekvencēm, jo basinieki bija orientēti taisni, attiecībā pret durvju plakni. Iespējams, ka basiniekiem ir plaša izstarošanas zona, kas nāk tikai par labu.
Jā, gandrīz aizmirsu par cenu. Tā ir 64Ls. Faktiski pat padaudz, bet ņemot vērā pīkstuli, neodīma magnētu un sarežģīto filtru, iespējams, ka nemaz nav tik daudz.
Secinājumi. Šo akustiku vajadzētu aiznest uz kādu mērījumu laboratoriju, kārtīgi notestēt šos skaļruņus, un uztaisīt tieši viņiem paredzētus pasīvos filtrus, vai arī izvēlēties dalījuma frekvenci, un pielietot aktīvo filtrāciju, t.i. biampingu. Tad šie skaļruņi sevi noteikti parādīs no labākās puses.
P.S. Viens no šiem variantiem noteikti tiks izmēģināts, varbūt pat abi.