Daudz ir runāts un apspriests par tādu tēmu, kā pīkstuļu novietojums auto salonā. Ir ļoti daudz vietas, kur šādus mazus štruntiņus nolikt, iebāzt, pieskrūvēt un paslēpt. Vieni pret šo lietiņu izturas nenopietni – te tas man nemaisa skatam un kāda starpība kur tas atrodas. Citi vispār par tādām lietām nevēlas domāt – man ir 3, 4 vai pat 5 joslu skaļruņi un viss skan “zašebis”. Bet ir arī tādi izvirtuļi, kas pīkstuļus speciāli orientē pret klausītāju “vot nevaru saprast kā būs labāk – tas būs šeit vai 2 cm zemāk”; “nevaru saprast vai tos likt tā, lai tas sit pret stiklu, orientējas viens pret otru vai tomēr vērst pret klausītāju?”

Atzīšos godīgi – es jau esmu tā izkropļojis sava autiņa salonu, ka nācās nomainīt visu apšuvumu no oriģinālā brūnā uz tumši pelēki/melno. No sākuma pīkstuļi bija ielikti vienkārši durvju apšuvumā ar vērsumu viens pret otru un nedaudz korpusā pavērsti pret klausītāju. Skanēja ļoti labi, bet virtuālā skatuve bija ļoti labi plata, bet zema. Arī sacensību tiesneši teica, ka tos pīkstuļus vajag, kā minimums nolikt uz priekšējā paneļa stūros. Tātad nācās pīkstuļus likt stoikās. Ideja tā kā būtu, bet realizācija?

1. Novietojuma izvēle.
2. Vērsuma izvēle.
3. Piestiprināšana..
4. Ergonomiskums.
5. Rezultāti.

NOVIETOJUMA IZVĒLE.
Ar novietojumu vairāk vai mazāk tiku skaidrībā, kad divatā sēžot autiņā ar pīkstuļiem rokā klausījāmies mūziku un vienam un tam pašam gabalam skanot pīkstuļus virzījām salona telpā uz priekšu un atpakaļ, uz augšu un uz leju. Vietu atradām! Vislabāk manuprāt bija stoikā apmēram acu augstumā..

VĒRSUMA IZVĒLE.
Ar novietojumu it kā tikām skaidrībā, bet vērsums? Lielos vilcienos ņemot praksē pielieto 3 vērsuma veidus – pīkstuļi pret stiklu; pīkstuļi viens pret otru; pīkstuļi pret klausītāju.
Kuru izvēlēties - atkal eksperimenti. Šķidrā gumija, audio testa diski un apmēram 30 minūtes laika. Ar šķidro gumiju stiprinām pīkstuļus pie stoikām un klausamies. Lai būtu skaidrība par to, kā skan dažādās pozīcijās novietoti Phase Linear PC 130 pīkstuļi, tad nācās nosimulēt visus trīs vērsuma veidus.
No sākuma mēģināju ar atsitienu pret stiklu.

• Stereo ir nedaudz saplūdis;
• skaņas centrs ir novirzīts jūtami pa kreisi, jo kreisā pīkstuļa atdeve ir jūtami samazinājusies;
• labāk dzird labo pīkstuli;
• skaņa nav slikta, bet skatuve ir novirzīta, pazūd kreisais kanāls.

• Sajūta tāda, ka es salonā sēžu sāniski - var secināt, ka maniem pīkstuļiem ir ļoti izteikta virziendarbība.
• Šeit nav pat ko apspriest. Klausīties var, bet ļoti pārklājas labais un kreisais kanāli.

KĀ PIESTIPRINĀT?
Ja vērsums ir atrasts, tad tik atliek tāds nieks, kā piestiprināšana. Pīkstulis, superlīme, 5 min un gatavs! Var arī tā, bet tomēr laikam šoreiz ne. Slinkākie pīkstuļa korpusā izurbj caurumu un to ar skrūvi pieskrūvē pie stoikas. Bet šoreiz atmetīsim arī šo domu un pīkstuļus integrēsim stoikas plastmasā ar ergonomiska korpusa palīdzību. Lai pīkstulis būtu arī kādreiz izņemams, tad to liekam koka gredzenā un koka gredzenu pie stoikas plastmasas zem noteikta leņķa pret vertikāli un horizontāli.

ERGONOMISKUMS
I-netā ļoti daudz un dažādus variantus esmu redzējis šīs problēmas novēršanai – sieviešu zeķubikses + epoksīda sveķi, drēbe + līme, dermantīns + putas, stikašķiedras špaktele monolītā gabalā.
Neteikšu, kurš ir labākais variants, bet izanalizēju 2 variantus – zeķi un špakteli. Zeķes variantu atmetu tajā brīdī, kad vajadzēja to visu nostiprināt – piestiprinātais gredzens izkustējās un leņķis izmainījās – rezultātā gredzenu vēlreiz pozicionēju un līmēju no jauna – zaudēts vakars! Atliek tikai špaktele. Par šo visu sīkāk uzrakstīs Waldis. [uzraxtīšu, bet ne tagad :) w.]
Es nedaudz pilnveidoju Walda ideju un nedaudz sarežģījot konstrukciju izmantoju finieri, līmi, putoplastu, špakteli, krāsu.

Darba gaitai var sekot līdz bildēs.

Finiera gredzenu izgriezu ar balerīnu un pie plastmasas stiprināju ar montāžas līmi noteiktā leņķī. Skrūvi neizmantoju tāpēc, ka plastmasas detaļa ir ļoti plāna un stiprinājums zem leņķa neizdosies.

Pēc tam no putoplasta izgriezu detaļu, kas kalpos kā atbalsts gredzenam un pildījums ergonomiskai formai. Putoplasts tāpēc, ka viegli drūp, viegls un viegli būs padziļināt iedobi lai veiksmīgi iesēdinātu pīkstuli korpusā.

No putoplasta izgriezu aptuvenu formu, pielīmēju un ar šķiltavas liesmas palīdzību pielīdzināju ergonomiskumu. Pēc tam visu pārklāju ar līmi, lai nostiprinātu putoplasta virsējo slāni un novērstu drupšanu.

Galīgais rezultāts tiks ielikts vēlāk.
Noslēgumā varu teikt tikai to, ka pieliktais darbs tiešām atsver rezultātu, jo skatuve ir uzlabojusies un audio sistēmas skanējums arī. Neteikšu, ka tas ir labākais variants pīkstuļu izvietojumam automašīnā, bet tas ir viens no variantiem.